Mana pašreizējā pieredze ar motocikliem
Ehhh… Šķiet, kad man vēl nebija autovadītāja tiesības – biju uzsēdies uz “Karoveica” (nezināšu kā tur pareizi rakstās). To varētu pat nosaukt par manu pirmo iepazīšanos ar moto pasauli (neskaitot pāris reizes braucienus ar mopēdu). Pa taisnu ceļu nobraukt jau varēju – stipri lielas mākslas neprasījās, bet kad nācās griezties atpakaļ… Sajēgas nebija ne par sajūgu, ne par gāzi, laikam padevu pavairāk gāzi un sajūgu par strauju atlaidu. Vārdu sakot, griežoties uz diezgan paliela ceļa apkārt, sanāca tomēr nobraukt no ceļa – iekšā pļavā. Pabraucu pāris metrus pa slapju pļavu un veiksmīgi uzbraucu atpakaļ uz ceļa. No sāna skats jau bija kolosāls, pļavā bija ūdeņaina un riepas meta dubļus augšā kā rallijā. Brīnums kā pagriežoties pa to mitro nenoliku uz acīm – jo motociklu sameta diezgan stipri. Pēc tam arī vairākus gadus tiem zvēriem virsū nebija sanācis apsēsties.
Tā kā pēdējā laikā stipri sāku aizdomāties par A kategoriju, tad aizvakar sanāca uzsēsties uz dampja vārdā “Иж” (Iž). Internetā cieši un dikti biju lasījis daudz literatūras, par ātrumu pārslēgšanu utt, tāpēc vēlējos vēlreiz uzsēsties uz motocikla. Kā jau iepriekšējajā manā pieredzē – pa taisnu ceļu viss gāja gludi. Es pat pārslēdzu uz otro ātrumu – neskatoties!!! Tā kā motociklam vajadzēja visu laiku padot gāzi (pat turot sajūgu, lai tas neslāpst), tad apgriešanās arī bija kurioza vērta. Gandrīz iebraucu kartupeļu laukā, bet veiksmīgi tomēr apgriezos… Šoreiz sajūta bija pārliecinošāka, bet tāpat neomolīga. Tā gāzes padošana pat ar sajūgu, mani galīgi neapmierināja. Braucot atpakaļ ripoju ar nospiestu sajūgu ap 30km/h un motocikls noslāpa
Draugi jau teica, ka to padarīšanu var noregulēt, bet mums īsti vairāk nebija laika.
Tas, ka motociklam nebija nedz lāgā priekšējo, nedz aizmugurējo bremžu, kā arī tas slāpa pat ar nospiestu sajūgu – manas ieceres par A kategoriju nav mainījis. Sapratu tikai to, ka bez pieredzes ar šādu dampi nav ko braukāt.
Tāpēc es ceru, ka drīzumā sanāks uzsēsties uz sarkanas Jawa’s. Draugam šis mocis neslāpts, ja tiek turēts sajūgs (kā tam arī būtu jābūt), visas bremzes ir uz vietas. Tādējādi es varēšu uzsākt braukšanu daudz lēnāk, kā arī pagriezienā nebūs jādomā par to, ka motocikls tūlīt var noslāpt. Ja sanāks pabraukāt ar Jawa, centīšos aprakstīt savus iespaidus.




http://foto.inbox.lv/sniper_187/Kovrovec-K175a-manual
Yeah! Tas ir tas dampis
Tā pa pļavu nodevu, ka neaizmirst.
Nu ja stastus par tavu brauksanu esmu dzirdeejis ja nu kas man driiz voshoda buus jauni gredzeni tad vati kaadu reizi uzvaniit man un pameegjinaat ar vinju pasmekjeet!
[...] ka to nevarēšu izdarīt nekad. Vienīgā mana pieredze ar motocikliem pirms tam ir aprakstīta šeit. Un protams vēl pirms pašiem kursiem, ieteicams apgūt ātrumu pārslēgšanu, bremzēšanu [...]
Tad nezinu ar kādu ižu brauci, bet nu nevajadzētu slāpt. un ar bremžiem arī viss ir kārtībā. Manējais jau neslāps vispār. protams ja jau meģina sākt ar aukstu motoru. tad tur pat ar javu nekas labs nesanāks
Tas Ižiņš bija labi pakauts un bremžu tam nebija gandrīz vispār
Tagad jau esmu novicinājis kādus 9 tūkstošus km uz Ninja 250R un iemanījies braukt. Lasu daudz teorijas par to kā idzīvot uz mūsu trakajām ielām, analizēt situāciju utt…